E-lietu dienasgrāmata

Pirmām kārtām – jā, šodien pēdējā diena, kad Kino Rīga rāda (rādīja) šo filmu. Par tiem seansu laikiem dienas vidu – nu traki nesmuki, bet nu ir arī daži vakarpusē bijuši. Puslīdz zināms, ka tiek lemts par izrādīšanas laika pagarināšanu, tā kā cerams, būs arī uz lielā ekrāna skatāma vēl.

Jūnijā it kā rādīšot arī Latvijas Televīzijā, cerams – nedublētā variantā, bet tikai ar subtitriem, kā tas bija Kino Rīga, jo filmas angļvalodīgā ierunātāja balss ir izcila, kamdēļ stāsts ir jo baudāmāks.

Savas pirmās pārdomas par The Soviet Story (Padomju stāsts) rakstīju pims maza brītiņa. Bet nu par pašu filmu – vīlies neesmu. Darbs ir vienkārši apskaužami veiksmīgs. Jo īpaši vēlos izcelt scenārija autora Edvīna Šnores drosmi pateikt arī dažus vārdus par reālo situāciju mūsdienās – Krievijas attieksmi, Eiropas Savienības vadības kluso liekulību, ekonomisko atkarību no Krievijas resursiem u.c. Filmas autors nav saudzējis arī latviešus, kuri piedalījušies šausmu darbos, pieminot šobrīd uz Krieviju aizbēgušo masu slepkavu Jāni Dzintaru.

Filma “The Soviet Story” orientēta tieši uz rietumu skatītāju un skatījums no Baltijas valstu un Latvijas skatu punkta nav jūtams, kas patiesībā ir pat labi. Šajā darbā parādīts būtiskais – šīsdienas situācija, kurā netiek atzīti padomju puses kara noziegumi, jo uzvarētājus jau netiesā. Bijušajiem noziedziniekiem, kuri parakstījuši nāves spriedumus daudziem tūkstošiem cilvēku, nav liegts tagad ieraksties Latvijā, gozēties pie Brīvības pieminekļa, adoptēt latviešu bērnus vai vienkārši sēdēt pie blakus galdiņa, kad Tu, mīļo lasītāj, savā darbu starplaikā baudi savas ikdienišķās pusdienās kādā no Rīgas ēstuvēm.

Attieksme pret filmu no attiecīgiem elementiem jau bija sagaidāma tieši tāda:

http://www.sovietstory.com/about-the-film/news/
http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/krievija/article.php?id=546107