Šis nav raksts, bet gan drīzāk jautājums. Pēc šī rīta, kad 10:30 sāku dusmoties, ka Sony Ericsson W760 meklēšanas akcijas lapā nav vēl nekas ielikts, izrādījās, ka ar manu mīļo CTRL+F5 nekāda atmiņa netīrās un flashi iekešojas dziļāk. Vai ir kāds variants nebrienot uz keša tīrīšanu pārlūku “piespiest” to flashu pārlādēties?
Sony Ericsson, lai atzīmētu pirmā Walkman® mūzikas tālruņa ar vietnoteices (GPS) uztvērēja
parādīšanos, dod iespēju rīdziniekiem atrast 4 paslēptus W760 tālruņus. Piektdien, 29.augustā pie četrām ar mūziku saistītām vietām Rīgā tiks paslēpti W760 atveidi, kurus būs iespējams samainīt pret tālruņiem. Plkst. 10 mājas lapā www.esmilumuziku.lv tiks publicētas kartes un slēptuvju fotogrāfijas.
Izsēdinam Vecrīgā desantu
Dīvaina diena. Nācās darīt tik daudz dažādu lietu, kuras nebiju darījis jau gadiem. Un viss tikai tādēļ, ka abas mašīnas kaut kā dīvaini ir prom un nav ar ko braukt. Tad nu salaboju velosipēdu (riepas, bremzes), izbraucu Rīgas ielās (nebija nemaz bailīgāk kā agrāk, satiksme nemaz nešķita briesmīgāka). Pēc tam izbraucu ar vilcienu – sentimentāli romantiskais Rīgas centrālstacijas perons … Bija 10 min jāpagaida, tādēļ paveicu ko nepiedodamu – nopirku perona kioskiņā belasi un kapučino. Belasis gan īsti negaršoja kā senāk, laikam kaķi Rīgā beigušies un pārgājuši uz cita veida gaļu. Pārsteidza, ka vilciena vagonā bija pat speciāli turētāji velosipēdiem uzmetināti. Protams, žēl, ta vilciens nepieturēja pieturā, uz kuru biju nopircis biļeti … a kā man to bija zināt? Tad vēl ar vienu šoferi salecos, jo šis rupjā veidā nerespektēja manas tiesības ar velosipēdu šķērsot ielu. Beigu beigās arī tramvaja talonus nopirku un tas viss nieka 2arpus stundu laikā.
Vairumā gadījumu ar projektu tiek saprasts kaut kas unikāls, kam ir sākums un beigas. Ļaužu grupa saspringst uz kaut kā radīšanu, paraksta pieņemšanas-nodošanas aktu un atslābst. Daudzas labas idejas šādā veidā tiek vienkārši “iztērētas”, bet ilgtermiņā šī projekta ietvaros radītajam objektam vai produktam var būt pat projekta mērķim pilnīgi pretēji augļi.
Nepietiek nopirkt auto, ieliet benzīnu un iedot šoferim lai brauc. Benzīnu vajadzēs liet drīz atkal, bet ko darīt, ja projekta finansējums atļauj tik vien kā pirmo bāku piepildīt?
Vismuļķīgākā situācija ir ar tām labajām idejām, kuras guvušas valsts finansējumu to radīšanai, bet pēc tam, kad nauda sabāzta kabatās un kaut kāds puslīdz pieņemams rezultāts atrādīts, tās tiek pamestas novārtā, jo naudas to uzturēšanai vai nu nav, vai arī tās izlietojums netiek kontrolēts un aizplūst neceļos.
Konkrēti dusmas par to, ka pateicoties vienai sabiedrībai šķietami derīgai mājaslapai man jau 2 reizes ir dienas plāni izčakarēti. Konkrētāk runa ir par atkritumi.lv mājaslapu, kurā ir pieejama informācija par iespējām nodot izlietotās preces un materiālus to otreizējai pārstrādei, lai tādējādi tiktu taupīti dabas resursi un atkritumu kaudzes būtu mazākas, BET … Bet tā informācija par tiem darbalaikiem ir veca kā pati lapa un tā kontaktinformācija ir feiks, jo nevienam vairs nekas tur neinteresē. Veidotājiem uz to visu ir nospļauties un, ja kāds pat to “uzturēšanu” maksā, tad viss kā jau Latvijā nonāk kādas kārtējās privātmājas peldbaseina pamatos. Atkritumi.lv paši būtu metami urnā …
Vēl pirms maza brīža šajā adresītē http://www.vilochka.com/ bija jautrs internetveikals, kurā “varēja iegādāties” Krievijas armijas Gruzijā salaupītās (“atbrīvotās”) preces. Nu jau diemžēl aizklapēts.

Arī labs datums lai apprecētos!
Tā kā nebija iemesla šo notikumu steidzināt, man, manai līgavai un vedējiem no datuma nospraušanas brīža bija nepilns gads laika, lai izplānotu, izdomātu, ko un kā vēlamies savās kāzās. Pamatlietās mums vienotība bija, vēlējāmies:
1) Latviskas, iespējams autentiskas latviešu kāzas;
2) Īpašu un neaizmirstamu dienu;
3) Nopietnus, organizatoriski spējīgus, latviskus un atraktīvus vedējus;
4) Viesu skaitu ap/zem 100 cilvēki;
5) Iekļauties budžetā līdz 4500 Ls;
6) Netaupīt uz būtiskās lietām, tostarp pašu un viesu labsajūtu.
Tas pirmais jautājums, par to, vai mūsdienās ir iespējams (un vai to maz vajag) uztaisīt tiešām autentiskas latviešu kāzas, kļuva par sarežģītāko jautājumu. Ko sapratām ar vārdu autentisks? To, lai viss būtu kā tajā laikā (par to, vai 19. gs vai senāks laiks, jautājums arī bija atklāts). Jau pirmajās diskusijas minūtēs bija pilnīgi skaidrs, ka pilnīgi autentiskas senās latviešu kāzas mūsdienās būtu nereālas, diezgan dārgas un daudziem nebaudāmas, jo: Read more…
Ceturtdienā, 14. augustā, no 19:00 līdz 23:00 kā Latvijā, tā Lietuvā un Igaunijā pie Gruzijas vēstniecībām notiks svecīšu aizdegšana, pieminot karā kritušos un paužot atbalstu gruzīnu tautai. Gruzijas vēstniecība atrodas Raiņa bulvārī 3 iepretim Kārļa Ulmaņa piemineklim.
Ar savu iepriekšējo rakstu par referendumam izniekoto laiku izsaucu diezgan agresīsu komentāru rindu. Lai kāds no taisnības cīnītājiem aizdomātos, kas būs pēc tam, kad lielā taisnība būs izcīnīta un varēs Saeimas laikst vaļā vienu pēc otras, uzrakstīšu savu un domubiedru skatījumu uz notikumiem Latvijā un to, KĀ tā lielā taisnība un taisnīgums nonāk mūsu ausīs.
Pirmkārt, būtu jāsaprot, kas tad mainīsies, ja tiks mainīta Satversme, lai padarītu iespējamu Saeimas atlaišanas ierosināšanu. Mans skatījums ir tīri caur latviešu nacionālo interešu prizmu. Labi, ir pareizi, ka vēlētājiem ir tiesības atlaist to, ko ir ievēlējuši. Bet Satversmē paredzēts iestrādāt normu, kas atļautu 1/10 daļai vēlētāju ierosināt Saeimas atlaišanu un, ja Saeima šo ierosinājumu neatbalstītu, referendumā piedaloties vismaz pusei no iepriekšējās Saeimas vēlēšanās balsojušajiem, ar vienkāršu balsu vairākumu varētu atlaist Saeimu. Īss citāts ar kuru pilnībā esmu vienisprātis un diez vai uzrakstītu labāk: “Problēmas rada Latvijas īpatnējā situācija. Latvijā ir izveidojušās kopienas un grupējumi, kam ar latviešu nacionālajām interesēm nav nekāda sakara. Viens no tiem ir krievvalodīgo kopiena, kuras daļa ir labi organizēta un krieviski ziņojošo mediju ietekmēta, ideoloģiski orientēta (9.maija piemērs). Un, lai gan liela tās daļa ir nepilsoņi, tomēr arī pilsoņu kopumā šo kopienu pārstāv vairāk nekā pietiekams skaits pilsoņu, lai rosinātu Saeimas atlaišanu. Protams, šobrīd ar šo pilsoņu grupu ir par maz, lai atlaistu Saeimu, bet nepilsoņi tiecas iegūt pilsonību un tātad nākotnē to skaits pilsonībā augs, kā arī nevajadzētu par zemu novērtēt daļas latviešu samērā rusofilo noskaņojumu (Saskaņas centra piemērs). Mazākais, ka šādi grozījumi dotu iespēju regulāri ierosināt Saeimas atlaišanu, rīkot referendumus, vairot nestabilitāti. Read more…
Ļoti vēlos iegādāties šo te grāmatu:
Grasmane Maruta. “Latviešu tautas tērpi. Raksti. Izšūšana” (Rasa ABC, 2002)
Ja kāds ir gatavs atpārdot vai zina, kur varētu dabūt, lūdzu dodiet ziņu (viesturs[a]e-lietas.lv).
Svaigākie komentāri