March 16, 2009
Diemžēl arī daļa latviešu nespēj zem leģionāru vācu šineļiem saskatīt par Latviju degošas sirdis. Nespēj vai negrib izprast, ka apstākļi ir diktējuši viņu izvēli. Esmu drošs, ka ikviens no šiem vīriem ar prieku būtu cīnījušies zem Latvijas karogiem, taču tādas iespējas tiem nebija. Cīņas loģika ir diktējusi savu ne reizi vien; cara armijas šineļos latviešu strēlnieki sāka līdzināt ceļu Latvijas neatkarībai, Kalpaks – Brīvības cīņu varonis ar savu vienību sākotnēji bija pakļauts vācu virspavēlniecībai. Taču ne jau tas ir galvenais, bet gan mērķi, par kuriem viņi ir cīnījušies! Leģionāri vēlreiz savus mērķus apliecināja pēc kara beigām, kad liela daļa nepadevās, bet kā partizāni turpināja cīņu pret okupantiem līdz pat 1956. gadam.
Lielākā muļķība būtu atteikties no savas vēstures un varoņiem. It īpaši jau tādēļ, ka tik daudz kas no viņu ideāliem vēl nav panākts.
Posted by
Viesturs
Category: Sabiedrība, Vēsture
9982Cg duivynymtutw