Home > Vēsture > Ko Tu zini par 16. martu?!

Ko Tu zini par 16. martu?!

Ar 1943. gada 10. februāri tika datēta Ādolfa Hitlera pavēle par Latviešu leģiona izveidošanu, pārkāpjot 1907. gada Hāgas starptautisko konvenciju par karošanas noteikumiem, kas aizliedza okupētājvalstīm mobilizēt iekaroto zemju iedzīvotājus. Dienests leģionā tika «brīvprātīgi» uzspiests, t. i., izvairīšanās gadījumā draudēja cietumsods par dezertēšanu. Nevar noliegt, ka liela daļa cilvēku iestājās leģionā, kad tas sākumā tika formēts tāpēc, lai nekad vairs nepieļautu otrreizēju padomju karaspēka ienākšanu Latvijā. Pavisam kopā bija piecas lielas mobilizācijas, kā rezultātā vācu bruņotajos spēkos cīnījās ap 115 000 latviešu karavīru. No visiem iesauktajiem latviešiem tika saformētas divas divīzijas (15. un 19.).

Lai vēlreiz apliecinātu to, cik uzticīgi bija latvieši savai ticībai un pārliecībai par brīvu Latviju, jāmin, ka atbildes leģionā skanēja tikai latviski, neskatoties uz to, ka tas bija pakļauts Waffen SS. Latviešu komandieri aizstāvēja savējos un neatļāva vācu virspavēlniecībai nicīgi izturēties pret latviešu leģionāriem. Neskatoties uz to, ka lielāko daļu leģiona komandēja latvieši, tomēr pati augstākā virspavēlniecība sastāvēja no vāciešiem, izņemot vienu dienu visā leģiona pastāvēšanas vēsturē, proti, 1944. gada 16. martu.

Kas tad īsti ir 16. marts, un kāpēc mums ir tik svarīgi saglabāt šo datumu kā atceres dienu?

Laikā no 16. līdz 18. martam risinājās viena no smagākajām kaujām – kauja Veļikajas upes austrumu krastā par augstieni 93,4. Šī augstiene bija stratēģiski svarīgs punkts abām armijām, tāpēc tās ieņemšanai bija izšķiroša nozīme. Augstienes rietumu pusē bija izvietojusies 19. divīzija, bet augstienes austrumu pusē – 15. divīzija. 16. marta rītā lielinieki deva spēcīgu triecienu pa augstieni un leģionāru pozīcijām, tāpēc viņi bija spiesti atkāpties. Turpmākie ienaidnieka mēģinājumi salauzt leģionāru pretestību beidzās nesekmīgi. Vācu armijas vadība apzinājās augstienes 93,4 lielo nozīmi un pavēlēja par katru cenu augstieni atgūt. Šo uzdevumu uzticēja 15. divīzijas kājnieku priekšniekam virspulkvedim Arturam Silgailim. Tā 18. martā tika dots trieciens pa lielinieku pozīcijām un jau ar minimāliem zaudējumiem augstiene tika atgūta. Pēc tam lielinieki uzbrukumus augstienei vairs neatjaunoja.

Šī bija pirmā kauja, kad abas latviešu divīzijas cīnījās plecu pie pleca. Tā bija arī vienīgā kauja visā karā, kad abu divīziju vienības cīnījās zem kopējas latviešu vadības. Šīs kaujas atcerei Daugavas Vanagu organizācija arī izraudzījusi 16. martu par Leģiona gadadienu.

Categories: Vēsture Tags:
  1. March 16th, 2009 at 13:26 | #1

    Prieks beidzot redzēt kaut jelkādu skaidrojumu šim datumam!

  2. March 16th, 2009 at 17:44 | #2

    biji?

  3. March 17th, 2009 at 01:21 | #3

    biju!

  4. March 18th, 2009 at 02:54 | #4

    16 martaa mana dzimene :D

  1. No trackbacks yet.

Switch to our mobile site