E-lietu dienasgrāmata

1. oktobrī (šajā ceturtdienā) sāksies LDS priekšlasījumu un pārrunu cikls Rudens sarunas – 2009.
Priekšlasījumi notiks katru ceturtdienu, sākums 18:00.

Lektori: Valdis Celms, Lilita Spuris, Jānis Kušķis.

Norises vieta: Dzirnavu 135-201 (kvartāls no Centrālas stacijas, skatīt karti >>).

Priekšlasījumu tēmas:

01.10. Tradīciju spēks un jēga. Dievaines – pārdomu laiks. Daudzināt vai sērot? Svešo padomu jūgā. Kā izkļūt no apziņas krīzes? Atgriezties, lai ietu uz priekšu. – Valdis Celms

08.10. Eiropas dzīve latvisko interešu skatījumā. Apziņa vai ne apziņa. Zīme un simbols kā apziņas matrica. Baltu misija un pašapziņas jautājumi. – Valdis Celms

15.10. Dainu dievestība kā mācība. Galdiņam bij četri stūri – Dievs. Pērkons. Laima. Māra. It viss ir kustībā. Dievs un Cilvēks. Es un Mēs. Zeme un Tauta. – Valdis Celms

22.10. Kas ir Pasaule. Redzamā pasaule un neredzamā pasaule. Dzīvošanas jēga un pasaules aina latviskā skatījumā. Pārindividuāla dzīve. – Valdis.Celms

29.10. Veļu vakars. (Tautas dvēsele un raksturs dievestībā ) – Lilita Spuris

05.11. Baltu karavīra pasaules skats – Jānis Kušķis

Ārēju spēku mudināts pirms pāris dienām novadīju savu pirmo IT semināru. Tajā cilvēkiem, kuriem klaviatūra pie pirkstiem pieaugusi vēl nav, stāstīju par pēdējo gadu aktualitātēm webā. Plānotā 2 X 45 min lekcija ar pauzīti pa vidu izvērtās par aktīvu 2arpus stundu nepārtrauktu diskusijsemināru pēc kura tiešām mute jau bija sausa, bet patīkama apziņa, ka klausītāji daudz ko tiešām ir izpratuši, nevis šo laiku atsēdējuši.

Daudz ko arī pats ikdienā vairs nelietoju, tādēļ nācās atsvaidzināt savas zināšanas un piereģistrēties vēl šur un tur, lai spētu objektīvi pastāstīt un salīdzināt dažādajos resursos pieejamās iespējas. Veidojot stāstījumu, pieņēmu, ka pamatvilcienos t.i. kaut vārda pēc Twitteri, Flickeri, Facebooki un visi pārējie pēdējo gadu jaunpienācēji jau ir dzirdēti un varbūt lietoti, tādēļ lielāka uzmanība jāveltī tieši mērķiem, praktiskajiem pielietojumiem ar lielu uzsvaru un servisu, aplikāciju, soc. tīklu savstarpēju integrāciju un ikdienišķo informācijas plūsmu. Pats grūtākais man bija izdomāt, kā šo visu informāciju ietilpināt vienā lekcijā un sastrukturēt tā, lai ne tik zinošajiem un pieredzējušajiem klausītājiem pēc lekcijas nebūtu haoss galvā.

Ļoti būtiski tomēr ir, ka vari ar projektora palīdzību soli pa solim parādīt kā visas lietas notiek dzīvē. Tā tikai šķiet, ka daudzi negrib neko zināt, drīzāk problēma ir saprast, ar ko īsti sākt, kas ir kas un kam tas viss domāts. Tā kā bija noderīgi arī pašam un drīzumā būs vēl.

Šovakar (ui, jau vakar) Glena Millera orķestrim noteikti ka nebija viņu pats labākais koncerts, bet nu tiešām bija prieks par iespēju ko tādu noklausīties un noskatīties dzīvajā. Iespaidi kādam laikam būs.

Sākšu ar īsu komentāru. Kādā nozarē kompetents cilvēks nešaubīsies par to, ko zina. Savukārt, es nešaubos, ka Kristovskis vārda pēc zina visus šodienas nodokļu veidus, bet acīmredzami nav par to pārliecināts. Ja būtu pārliecināts, uzreiz sarauktu uzacis un pajautātu, kas tas vēl par nodokli – tāda taču vispār nav! (Un tad attaisnojums, ka nezina, kā to sauca agrāk, būtu mazsvarīgāks).

Komentāri tapa skatīšanās laikā.

Sākums savu (TV3) spalvu glaudīšanas pilns, bišķi smiekli sanāca, bet lai.

Pagājušās sezonas uzvarētāju Daugavpils kora izpildītā Džeksona dziesma manās ausīs pirmo reizi nonāca tādā izpildījumā, ka man pat patika (!!!). Solistes vārdu nezinu, bet dziesmas sākums bija vienkārši “waaaaaav”.

Liene Šomase un dzeltenais Valmieras koris. Oriģināli. Mani nepavilka.

Balvu pasniegšanas dēļ sajūta tāda, kā kādā gada balvā, kur kori ir tikai muzikālais fons – priekšnesumi, par kuriem neprasās pat komentāri. Tā jau laikam arī ir. Tikai vai nav tā, ka tie kori šajā gadījumā pirmās parādīšanās laikā parādīti kā ballītes muzikanti nevis jaunas uzlecošas zvaigznes. Tādas zemapziņas lietas.

Inguss Ulmanis un baltais Cēsu koris. Centās. Dziesma nepavilka.

Bet nevar noliegt, ka ar neviltotu interesi vēroju dalībniekus, cenšoties sazīmēt redzētās sejas.

Ugunsgrēka varoņiem “dziedot” neizdevās notēlot, ka viņi tiešām dzied (nevis taisa popielu pie savas fonogrammas). Pirmie koristi šādās aktiermākslas izpausmēs aktierus pārspēja. Bet citādi man patika.

Nākamā Freimaņa dziesma piemeklējusi sev bezbalss izpildītājus (Beat-Box grupa?), kas šādai dziesmai šoreiz piedeva tādu neviltoti patīkami diletantisku atmosfēru.

Pēc Krenbergas pārsteiguma par balvu man tiešām radās jautājums – vai tiešām tā var būt, ka viņa nezināja, ka dabūs to balvu? Vai arī viņa ir visperfektākā aktrise, kāda šovakar kāpusi uz skatuves. Es beigās noticēju, ka nezināja.

Ilona Bagele ar rozā Preiļu kori mani pārsteidza patīkami. Laikam pirmā dziesma, kura pavilka – līdzīgi Nightwish agrāko gadu kompozīcijām ar Tarju Turunenu (pareizi uzrakstīju?) kā solisti.

He, kā publiku rāda, tā Kristaps Valdnieks Vakara skatītāju zvaigzne

Ģirts Zeibeliņš manām acīm, tik mierīgu dziesmu dziedot, vēl nebija redzēts, spēcīga balss, kaut kad šovasar redzēju Rock’n'Rīga kopā ar grupu West (solists).

Jolanta Gulbe un sarkanais Rīgas koris. Izskatījās nopietni dresēti Nu galu galā no tāda potenciālo dalībnieku skaita (ap 900) atlasītai komandai jābūt spēcīgai.

Ieva Kerēvica ar zaļo Jelgavas kori.. Kaut kā patika interpretācija “Tikai tā vēl kopā varam būt” tēmu.

Andris Ērglis un Liepājas violetais koris. Ērglis bezgala elegants šovakar. Koris izskatījās pēc kora nevis šova kora, bet varbūt šai dziesmai tas arī piedodams.

Kaža vēl drusciņ paaudzies, kopš pēdējo reizi manīju kaut kur. Cenšas.

Žoržs Siksna un Jelgavas tirkīzzilais koris. Labs uznāciens. Dziesma ne mana. Šovs sākas, tas labi.

Aigars Grāvers un Jēkabpils “zilās krāsas” koris (ne reizi nepateica vienkārši zilais koris). Dziesmiņa man mīļa (vecais ratiņš), uzstāšanās interesanta, interpretācija so so … bet Grāvers tik jautrā ampluā nebija redzēts.

Aišas dziesmiņā ir ko tekstā paklausīties, sākums arī radīja cerība, ka būs kaut kas … kad sākās pamatmotīvs – patiešām “bitīt matos”.

Kopumā ceru uz baudāmu sniegumu turpmākajās Koru karu epizodēs.