E-lietu dienasgrāmata

Letavējš atpūta info par domēnu internacionalizāciju – Starptautiskā Interneta domēnu pārvaldes organizācija (ICANN) apstiprinājusi jaunu daudzvalodu interneta adrešu sistēmu t.i. latīņu alfabēts vairs nebūs vienīgais domēnvārdos izmantojamais. Kaut arī ar zināmu skepsi skatos uz šiem procesiem, zinot, cik sarežģīti būtu uzrakstīt www adresi arābu valodā, pat ja tā tev priekšā uz papīra nodrukāta, tomēr nedomāju, ka tam būtu jāuztrauc lielo zīmolu patērētājus, jo diez vai kāds vēlas zaudēt lapas apmeklētājus tikai tādēļ, ka tie nespēj ievadīt pareizu domēnvārdu kāda īpašā simbola dēļ. Portālam nacionalisti.lv, piemēram, jau ilgstoši eksistē alternatīvā adrese http://www.nacionālisti.lv un vienīgi FireFox ir tāds pārlūks, kurš arī adrešu joslā man šo adresi uzreiz pārveido par http://xn--nacionlisti-ojb.lv/, IE8 un Chrome rāda kā ir.

Biju A/S Balticom kompānijas klients ilgus gadus. Kad man bija apnicis mainīt tīkla kartes tikai tādēļ, ka viņi negrib savest kārtībā savu aparatūru un pēc katra mazākā lietutiņa kaut kur viņu vados satecējušais ūdentiņš radīja man problēmas, atteicos no viņu pakalpojumiem. Brīdī, kad jau vairs fiziski nelietoju viņu pakalpojumus un kabelis jau mētājās kaut kur uz grīdas, bet juridiski vēl biju viņu klients (atslēdz ne ātrāk kā mēnesi no atteikuma iesniegšanas brīža) Balticom ļaudis izdomāja izsūkt vēl naudu no manis un pēkņi saņēmu nekonkretizētu rēķinu par 30Ls. Tālāk jau soli pa solim sāka veidoties visa šī cīņa:

1) Piezvanīju uz Balticom un prasīju paskaidrojumus, operatore protams neko nezināja teikt un solīja man pēc brīža atzvanīt.

2) Atzvanīja pēc laba laika kaut kāds cilvēks un sāka reiz skaidrot, ka esot pilnībā pierādīts, ka esmu mēģinājis pieslēgties tīklam ar cita lietotāja IP adresi un tas esot pilnībā pierādīts. Nepateica ne laiku, kad tas noticis nedz IP adresi, kuras lietošanu man inkriminē. Pieprasīju rakstisku paskaidrojumu, ko kur un kā.

3) Nekādu paskaidrojumu nesaņemu bet brīdī, kad jau vairs pat juridiski viņu klients nebiju atnāca vēl viens rēķins, atkal par 30 Ls, tāds pats bet nu jau cits. Pacietības mērs bija pilns.

4) Zvanīju atkal un sarunāju, ka nu tad lai atbrauc viņu speciālists pārbaudīt.

5) Atbrauca čalis, izrakās izrakās pa manu datoru, neatrada neko, uzzināja sev par lielu pārsteigumu, ka šajā mājā neesmu vienīgais esošais/bijušais viņu klients. (Labrīt!) Pie tā otrā viņš piekļūt nevarēja, jo viņš nebija mājas. Viss palika gaisa karājamies, bet es vismaz uzzināju, kuri ir tie 2 datumi, kuros pārkāpumi veiktu un tad man vairs nebija šaubu par apmelošanu.

6) Nākamā dienā man piezvanīja no Balticom un mazliet ņirdzīgā balsī nobēra atkal to pašu debilo skaitāmpantu, ka ir pilnīgi pierādīts, ka esmu mēģinājis pielēgties viņu tīklam ar cita lietotāja IP adresi, tas esot pārkāpums un tas esot pilnīgi pierādīts. Nu man jau galīgi viss vārījās iekšā – pieprasīju rakstiski lai man atsūta 1) kuros datumos un laikos 2) izmantojot kādu IP adresi 3) izmantojot kādas aparatūriskās mac adreses kas tāds ir noticis. Un ko tik pat ņirdzīgi saņēmu atbildi “Jūs tā vēlaties? Labi, Labi …”

7) Nekādu paskaidrojumu neesmu saņēmis, bet nu jau šodien ir Brīdinājums par neapmaksātu rēķinu un vēl viņu pasta izdevumus jāsedz. Vienvārdsakot rekets – vai nu maksā vai nokļūsi nemaksātāju sarakstos. Shēma vienkārši kretīniska. Varu rakstīt tagad iesniegumus, lai ir dokumentēta “komunikācija” ar šiem apmelotājiem un tad vazāt viņus pa patērētāju tiesību aizsardzības birojiem un policijām, bet pa to laiku jau būšu nemaksātāju melnajā sarakstā.

Tajā mēnesī, kurā viņi šito visu man inkriminē vismaz 4 reizes mājā strādāja viņu meistari – vilka optisko kabeli un lamājās, ka viņu priekšniecība ir stulba un iedomājusies, ka šī esot daudzdzīvokļu māja, bet tagad sanāk ka pa tukšo ir atvilkta optika un uzstādīta aparatūra 200Ls vērtībā.

Tad vēl bija kaut kādā dienā tāds gadījums, ka no rīta ielaidu Balticom cilvēku kāpņutelpā un vēlāk man zvanīja no Balticom un prasīja, kādu IP adresi lietoju, uz ko es viņiem pateicu, ka viņu internetu vispār vairs nelietoju un lai apskatās reģistrā, ka jau pirmā kādā laika esmu iesniedzis atslēgšanas pieprasījumu. Nometa dāmīte nikni klausuli.

Mana teorija ir vienkārša, ka viņi slēdzot savu optiku paši kaut ko ir testējuši un tagad man jāmaksā par viņu izgājieniem. Bet ej nu izcīnies ar to kantori tagad, kur neviens neko nezina, paši kaut ko savos prātos sadomā un paši uz tā rēķiņa atriebjoties bijušajiem klientiem cenšas izspiest naudu, kas nu būtu jau krimināli sodāmi.

Tāds bezspēcīgs niknums. Ja finanses atļauti izvazātu tos *** pa visām tiesām, kamēr viņi būtu spiesti man atvainoties par visu šo nozagto laiku. Bet reāli man tagad būs jāsāk bezjēdzīga sarakste ar Balticom, kurā jāprasa informācija, kur un ko un kā, lai ir papīrs kaut viens ar kuru aiziet uz policiju.

Kā jau visi Twitterotāji ir pamanījuši, pēdējā laikā par sekotājiem piesakās virknēm dažādu “sekotāju”, kuri nekad nelasīs neko no tā ko rakstām, bet savu saitīti un vārdiņu (KrautaLatvia, GPSVeikals, Ecolines, BiteLV u.t.t.u.t.j.p.) pie tevis atstāj, mazais seo sevis popularizēšanai tā teikt. Tad nu man šitie jau apnikuši un nolēmu dzēst laukā, jo man tas sekotāju skaits neko daudz nenozīmē, ja tur liela daļa ir šo mānekļu.

Jautājums JUMS – dzēšat, ignorējat?

Šīs īsās pārdomas man radās šodien, ieiejot oranžajā portālā, kur Tele2 reklāma “Kas Taviem draugiem padomā?” bija saintegrējusies ar statistiku, draugu galeriju u.c. attēlojumiem, apgriežot tās otrādi un “ļaujot” uzklikšķināt uz Tele2 bannera, lai atgrieztu informāciju skatāmā veidā. Tā tīri no cilvēcīgā aspekta – jā, oriģināli, drosmīgi. Reklāmu nīdējs neesmu, BET:

Pierasts reklāmu redzēt kā daļu no weblapas, reizēm uzbāzīgs novietojums un izcelšanās uz visa pārējā fona, bet nu vismaz neviens klikšķināt uz šīs reklāmas piespiest Tevi nevar. Tā bija pirms daudziem gadiem un daudzviet tā ir arvien.
Pēdējo gadu tendences ar piespiedu reklāmas attēlu parādīšanu brīdī, kad ieej portālā, vai arī izslīdošie banneri, kuri kaitinošā veidā uzslīd virsū jaunākajam rakstam (abi divi šie izmantoti Apollo portālā) ir likumsakarīgas, jo cilvēki pret parastajiem banneriem ir kļuvuši samērā imūni un tos pat neierauga, lai cik arī spoži un koši tie būtu. Šodienas “jaunais galeriju attēlojums” kā reklāma ir manuprāt pilnīgi identisks piespiedu ievadreklāmai Apollo portālā, jo lai ieraudzītu, ko vēlies, un ieraudzītu pietiekami ātri, esi spiests kaut ko noklikšķināt.

Viss būtu skaisti un jauki, naudu, protams, ir jāpelna un reklāmu apskate ir veids kā mēs maksājam par to pārējo, ko itkā saņemam par brīvu, bet vai ir korekti šādu piespiedu uzbāzīgo reklāmu ievietot statistikas sadaļā, kura jau tā ir par maksu?

p.s. Par to, ka pats saturs bieži ir reklāma, es šodien paklusēšu.

Fotografējot, reizēm tiek ķerti mirkļi, nedomājot, kas ar bildēm notiks pēc tam. Pēdējā laikā arvien biežāk diezgan skaidri zinu, ko darīšu ar bildēm, kur tās parādīsies, kam tiks nodotas un ko vēlos ar katru konkrēto bildi panākt vēl pirms podziņas nospiešanas. Bildēju daudz un regulāri. Kameras iespēju robežās arī izdodas iegūt rezultātus, kas manām šī brīža vajadzībām ir pietiekami. Par spīti tam, spoguļkamera manā īpašumā nekad nav bijusi un šaubos, ka tuvākajā laikā kas tāds notiks, ja reiz pat “treknajos gados” tādu prieku sev neatļāvos iegādāt.

Bet nu šovakar gribu uzrakstīt par trim fotografēšanas veidiem, kas saistīti tieši ar domāšanas veidu un attiecīgi gan ar kompozīcijas izvēli, gan dažādu mākslinieciskāku vai tehniskāku pieeju lietošanu. Šie trīs veidi ir arhivārais, emocionālais un mākslinieciskais. Viena pasākuma ietvaros reizēm izmantoju visus trīs, taču zinu, kādēļ un kam tas viss. Protams, ņemiet vērā, ka šis dalījums nav vispārīgs un zinātiniski pamatots, tas ir tikpat subjektīvs kā es pats. Un tātad:

Arhivārais, ko var saukt arī par žurnālistisko piegājienu, ir prasīgs diezgan sausi – bildi vajag puslīdz asu, notiekošo pietiekami objektīvi un pilnīgi atspoguļojošu, hronoloģiski kaut arī selektīvu bet pilnīgu t.i. viss, kas notiek, ir jāiemūžina. Bildes nokļūs kādā portālā un vairumam to skatītāju par mani nebūs ne nojausmas ne mazākās intereses, objekts un subjekts tātad ir pats notikums.
Read more…