Archive

Archive for January, 2010

Latvijas teritoriju kodi, novadi u.c. [papildināts ar 2011.gada 3.janvāra izmaiņām]

January 17th, 2010 8 comments

Kopš novadu reformas daudziem noteikti arvien aktuāls ir jautājums,  kur tad viņš/a īsti tagad dzīvo un kā pareizi pasta adresi uzrakstīt, tādēļ pēc n-dienu ņemšanās ar šo visu, īsi uzrakstīšu, kas ir kas.

Pēc novadu reformas Latvijā ir 9 republikas nozīmes pilsētas un 109 novadi, kuriem var būt un var nebūt apakšpagasti un pilsētas ar lauku teritorijām. Piemēram, Garkalnes novads ir viens pats – tam nav nekādu pagastu vai pilsētu ar lauku teritorijām,  savukārt Rēzeknes novadā ir veseli 25 pagasti. Tātad visas pilsētas, kuras nav republikas nozīmes pilsētas (Rīga, Ventspils, Liepāja, Rēzekne, Daugavpils, Jūrmala, Valmiera, Jēkabpils, Jelgava) pēc šī dalījuma ietilpst kādā no pagastiem.

Grāmatvežiem, VID atskaišu rakstītājiem, mediķiem u.c. aktuāli ir teritoriju kodi. Teritoriju kodu saraksts ir viena līmeņa vietu saraksts, kurām katrai ir savs 7 ciparu kods. Teritoriju kodi pirmajā brīdī šķiet daudz haotiskāki par novadu reformas divlīmeņu dalījuma sarakstu, taču, manuprāt, tie ir daudz konsekventāki.

Šajā kodu/vietu sarakstā tātad ietilpst:

  • visas 77 Latvijas pilsētas (ieskaitot republikas nozīmes pilsētas)
  • visi 110 novadi (kopš 2011.gada 3. janv, kad Rojas novads sadalījās Rojas un Mērsraga novados, pirms tam 109),
  • visi pagasti,
  • atsevišķu pilsētu lauku teritorijas,
  • līdz 02.04.2010 arī Rīgas priekšpilsētas un rajoni

Atbilstoši dzīvesvietai varētu būt situācija, ka tai atbilst vairāki teritoriālie kodi, piemēram, ja dzīvoju Rīgā, Vidzemes priekšpilsētā, tad man it kā der gan tas kods, kurš ir visai Rīgai, gan tas kods, kurš ir tieši Rīgas Vidzemes priekšpilsētai. Pareizāk norādīt papīros būtu vissmalkāko iespējamā  dalījuma numuru.

Elektroniskajās sistēmās ieteiktu pieturēties pie teritoriālā koda, jo no viena šāda atlases parametra var izlobīt informāciju, gan par novadu, gan pagastu, gan pilsētu.

Read more…

Categories: Izglītība Tags:

Jūra un ziema īsi pēc saulrieta

January 9th, 2010 1 comment
Categories: Foto Tags:

Pērkamā pasaule. Ielu nosaukumi

January 4th, 2010 3 comments

Sen jau normāli ir tas, ka naudīgākais var tikt pie smukāka skaitļa vai nosaukuma savai auto numura zīmei. Tas ir personalizācijas veids, kas pēc būtības citus cilvēkus neskar. Viņa mašīna un miers. Par naudu var aplīmēt sabiedrisko transportu, par ko arī var pievērt acis.

Šodien lasu, ka Ušakovu iespējams ieinteresējusi ideja tirgot ielu nosaukumus t.i. ļaut ielas pārdēvēt, ja atrodas kāds, kurš gatavs par to maksāt. http://www.diena.lv/lat/politics/riga/9-56-58-vesma-levalde-usakovu-ieinteresejis-priekslikums-pardot-ielu-nosaukumus Šis ir piemērs, kurā runa ir par to, ka kāda firma vai naudīgāka privātpersona (vai pat cita valsts) varētu pārdēvēt sabiedrisku infrastruktūras elementu, piemēram, ielu sev vēlamā nosaukumā, ja gatava par to Domei samaksāt smuku naudiņu.

Nav iemesla cepties, jo tas nav nekāds lēmums bet tikai viena kārtējā trakā (lasīt – debilā) ideja, bet man šis jautājums šķita interesants pēc būtības. Valstī šķiet, ka neviens nerēķinās, cik tirgotājiem un visiem citiem izmaksā tāds sīkums kā PVN likmes maiņa. Šāda lēmuma dēļ rodas problēmu un lieku izdevumu jūra. Tāpat, ja Ušakovs tā kārtīgi apdomās šo mazo biznesu, tad ātri vien sapratīs, ka iespējams šī nosaukuma maiņa konkrētajā ielā reģistrētajiem uzņēmumiem un arī privātpersonām radīs virkni lieku izdevumu un laika patēriņa, lai viskautko pārreģistrētu. Pieverot acis uz amorālo principu (manuprāt) kā tādu, būtu tikai godīgi, segt visiem adreses izmainīšanas ceļā radušos zaudējumus, par ko būtu jāatbild pircējam. Arī tas ir sīkums, kam naudas pārpārēm, samaksās arī šos izdevumus. Es nezinu kāda prakse šajā jautājumā ir citās valstīs, bet nu – nebūsim naivi – šādas lietas var kārtot arī zem letes un tad nevienam uzņēmumam neviens radušos izdevumus nesegs. Otra lieta ir kultūrvide. Cilvēka vārdā ielas nosauc par šī cilvēka kādiem īpašiem nopelniem, par kaut ko īpašu. Ja kāds par dažiem miljoniem sarunās Domē nomainīt Raiņa bulvāra nosaukumu uz, piemēram, miljonāra Genādija Petrovska bulvāri, tad man personīgi šāda rīcība šķitīs amorāla, pat ja tiktu segti visi izdevumi privātpersonām un uzņēmumiem. Pat vietas Saeimā ir pērkamas, to mēs zinām, bet, kamēr tas nav izdarāms tiešiem līdzekļiem, iemaksājot definētas summas valsts kasē, tikmēr šī situācija ir nosodāma un principā godīgas un aktīvas atbildīgo institūciju un dienestu rīcības rezultātā apkarojama.

Ielu nosaukumu tirgošana kaut kādā ziņā būtu pielīdzināma valsts apbalvojumu tirdzniecībai.
Trīszvaigžņu ordenis 3. šķira – 20’000 Ls. Ar īpašo krīzes atlaidīti – 16’000 Ls. Bezmaksas piegāde visā Rīgas teritorijā, ārpus Rīgas – 15Ls, ES valstīs – 30Ls, ārpus ES – 50 Ls + 10% uzcenojums ordenim. u.t.t.

Categories: Bizness, Pārdomas, Politika, Sabiedrība Tags:

Switch to our mobile site