E-lietu dienasgrāmata

Atļaušos pārpublicēt vienu mazu rakstiņu, kas publicēts dienu PIRMS visiem labi zināmajiem 2009. gada 13. janvāra grautiņiem, kuru priekšspēli savukārt organizēja SCP.

Krīze ir pateicīgs laiks jebkura veida demagogiem un manipulatoriem, jo pār cilvēku saprātu pārsvaru ņem emocijas. Šādos apstākļos sašutušajai tautai var viegli „iesmērēt” kārtējo glābēju komandu, kas novirza pamatoto neapmierinātību neauglīgā gultnē. Doma laukumā plānotās pulcēšanās organizatori „Sabiedrība citai politikai” ir uzskatāms piemērs, jo ar citu politiku šai organizācijai ir tik pat daudz sakara, kā ziloņiem ar aisbergu.

Organizācijas dibinātājs Aigars Štokenbergs izraisa interesi kaut vai ar to, ka atļaujās asi kritizēt līdzšinējo ekonomisko politiku, kaut gan pats ilgāku laiku bijis bijušā premjera Kalvīša padomnieks ekonomikas jautājumos un vēlāk pat ekonomikas ministrs. Šādai personai pēkšņi ārkārtīgi sākusi interesēt sabiedrības mazāk nodrošināto slāņu labklājība. Tāpat sociālās problēmas pēkšņi sākušas uztraukt bijušo Zemnieku Saeimas vadītāju, lielsaimnieku Valteru Brusu, komjaunatnes aktīvistu un ilggadīgo „Tautas partijas” biedru Arti Pabriku, uzņēmēju Edgaru Štelmaheru, baņķieri Gati Kokinu un Lemberga PR speciālistu Gintu Knoku.

Tomēr daudz interesantāk ir tas, ka liela daļa no minētajām personām tiešā vai netiešā veidā ir saistīti ar Parex banku, kas ir līdzatbildīga par pašreizējām ekonomiskajām problēmām. Šīs izlaupītās bankas glābšana jau izmaksājusi vairāk kā pus miljardu latu no valsts budžeta, tādējādi atraujot naudu tiem no krīzes cietušajiem iedzīvotājiem, kas pulcēsies Doma laukumā.

Ar Parex banku „Sabiedrību citai politikai” saista ne tikai šīs organizācijas oficiālais vadītājs Gatis Kokins, kas ilgus gadus bijis „Parex” bankas padomes loceklis un Kargina uzticības persona, bet arī vairākas netiešas saites. Piemēram, Edgars Štelmahers ir SIA „Dominante park” direktors, kuras īpašnieks ir Rafaels Deifts – Parex bankas mazākumakcionārs un Kargina ilggadīgs biznesa partneris. Savukārt „Sabiedrības citai politikai” dibinātājs Aigars Štokenbergs ir līdzīpašnieks uzņēmumā „Kapitāla virsotne”, kurā darbojas arī Nils Melngailis – pašreizējais „Parex” valdes priekšsēdētājs, kas neilgi pirms savas iecelšanas amatā manīts vakariņojam ar Karginu.

Tā nu sanāk, ka revolūciju pret pastāvošo iekārtu rīko tie, kas paši šo iekārtu veidojuši. Protesta akcijas, protams, ir vajadzīgas kaut vai tāpēc, lai liktu valdībai ar tautu rēķināties, tomēr nevajadzētu dāvāt savu uzticību pirmajam pretimnācējam. Vēl jo vairāk tāpēc, ka visiem vēl prātā liktenīgās deviņdesmito gadu sākuma kļūdas, kad tautas atmodu padomju funkcionāriem izdevās ievirzīt sev vēlamajā gultnē. Protestēsim, bet vienlaikus domāsim par to, ko tieši liksim sagrautā vietā!

Avots: http://www.klubs415.lv/majaslapa/modules.php?op=modload&name=News&file=article&sid=820

Mūsu filozofija ir vienkārša: latviešu pozīcijas kļūs labākas tad, kad katrs atsevišķi un visi kopā būsim spēcīgāki, gudrāki, turīgāki. Un jāsāk ar sevi. „Tēvijas sargi” piedāvā apgūt militāro tuvcīņu, kas balstīta reālās dzīves situācijās, nevis polsterētos aizsargos un ķīniešu kustību imitācijās. Tāpat ir iespēja apgūt prasmes izdzīvot ekstremālās situācijās.

Tēvijas Sargiem nodarbības notiek dažādās Latvijas pilsētās – Rīgā, Limbažos, Valmierā, Jelgavā, Talsos, Liepājā, Ogrē, Jēkabpilī un nupat jauna grupa veidojas Bauskā.

Jaunos nodarbību laikus varat atrast šeit: http://ej.uz/TS_nodarbibu_laiki

Ieskatam instruktoru paraugdemonstrējumi Jēkabpilī šī gada 16. martā un Vidzemes TV sižets par nodarbībām Valmierā.

Īsam ieskatam tēmā konkretizēšu pārdomu objektu un tā ir dzīvības rašanās un saglabāšanās kā cilvēku, tā dzīvnieku vidē. Humāns skatījums paredz to, ka vērtīgs ir viss, kam ir ticis ļauts piedzimt un to ir jāsargā un jāuztur dzīvības procesi visiem iespējamiem līdzekļiem. Cilvēku pasaulē neapstrīdami notiek cīņa par katra mazuļa dzīvību lai arī cik vājš tas būtu. Bet humāni šķiet arī dažādos veidos nepieļaut dzīvības rašanos (dzīvnieku kastrēšana, sterilizēšana, cilvēkiem kontracepcija, aborti). Dabas likumi no humānisma skatapunkta ir nežēlīgāki bet savā ziņā racionālāki. Dabas likums neliedz iespēju laist pārapdzīvotā pasaulē neierobežotu skaitu dzīvību bet paredz iespēju izdzīvot tikai stiprākajam. Un būtiskākais secinājums jeb ieguvums ir tāds, ka dzimtas attīstību turpinās labākais un stiprākais bet vājākais aizies bojā, tādējādi nodrošinot attīstību. Humānajā skatījumā labākais var nepiedzimt bet vājākais, pat ja piedzimis, tiks saudzēts un aprūpēts, attīstību nodrošinot vien radot dzimušajam vidi un izaugsmes iespējas.

Pārdomās no sērijas “bet var taču vēl labāk”.