Jo vairāk kāds kļūst atkarīgs no Latvijas Pasta sūtījumu piegādes, jo nokaitinātāks kļūst. Tā gadās daudziem.

Ja pasta atsevišķu nodaļu apkalpojošā personāla gausība vēl būtu skaidrojama ar zemām algām, nemotivētiem un neapmācītiem darbiniekiem, tad pašas piegādes un uzaicinājumi šķiet krituši bezatbildīgu pastnieku nagos. Sistemātiska tikai atkārtoto uzaicinājumu piegāde vai reizē atnesti uzaicinājumu un atkārtoto uzaicinājumu papīrīši,  meli par atstātiem uzaicinājumiem. Risinājums?

Pastā jāturpina modernizācija, jāsāk taupīt resursus, iespēju robežās izslēdzot no piegādes ķēdes pastniekus-piegādātājus situācijās, kurās viņi varētu būt lieki.

Pavisam vienkāršs piemērs – sīkpaka no Ķīnas. Atnākot uzaicinājumam ierasties pēc sīkpakas, mans vārds ir nodrukāts elektroniski, kas nozīmē, ka dators nodaļā pieejams ir. Bet man nevajag, lai viņi paši drukātu un dzītu pastnieku pie manis ar uzaicinājuma lapiņu. Atsūtiet e-pastā, pats izdrukāšu un tikšu pie sava sūtījuma daudz ātrāk. Bet pasta nodaļai nav mana e-pasta? Elementāri risināma lieta. Pasts.lv mājaslapā ir ļoti eleganti izveidota adrešu meklēšana, tikpat eleganti tur varētu ļaut brīvprātīgi pievienot lodziņu ar “Vārds, Uzvārds, e-pasts”. Tātad es, pilsonis Kurmis, skaidri un gaiši pasaku, ka, JA uz norādīto adresi sūtītai sīkpakai uzdrukāts mans vārds, uzvārds, tad lūdzu piespiediet sistēmā podziņu “nosūtīt uzaicinājumu e-pastā”. Ja es neierodos nedēļas laikā, sūtīt īstu lapiņu un nebūs ko pārmest.

Drošība? To var ievadīt jebkurš un uzzināt, ka man nosūtīta sīkpaka? Risinājumi ir, vai nu bankas (MobID, e-paraksts) autentifikācija pirms sava vārda pie adreses pievienošanas vai arī varu jau arī vienreiz aiznest parakstītu lapiņu uz pastu.

Ir ziema, netīrīts ceļš, pastniekam jābrien pie manis speciāli 200 metrus ar to uzaicinājuma lapiņu? Ne jau manis dēļ, bet kāda vadības cilvēka neatjautības dēļ.

Informācija Administratīvo teritoriju un teritoriālo vienību klasifikatora lietotājiem!

Centrālā statistikas pārvalde informē, ka 2011gada 3.janvārī stāsies spēkā Ministru kabineta 2010.gada 9.novembra noteikumi Nr.1030 „Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumos Nr.315 “Noteikumi par Administratīvo teritoriju un teritoriālo vienību klasifikatoru”” (Latvijas Vēstnesis, 12.11.2010, 180.nr.).

Ir paredzēti šādi ATVK grozījumi:

- klasifikators tiks papildināts ar jaunizveidoto Mērsraga novadu un to kodu;
- tiks mainīts Rojas novada kods;
- tiks izslēgtas bijušā Rojas novada teritoriālā dalījuma vienības – Rojas pagasts un Mērsraga pagasts.

Grozījumi ATVK tika veikti saskaņā ar 16.09.2010 grozījumiem Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas stāsies spēkā 2011.gada 3.janvārī.

Informāciju par ATVK klasifikatoru var saņemt CSP Statistikas metodoloģijas un organizācijas daļā, zvanot pa tālruni 67366962 (vecākā referente Nadežda Orlova).

Latvijas teritoriju kodi, novadi u.c. [papildināts ar 2010.gada 3.janvāra izmaiņām] >>>

Un tātad:

Aizsardzības ministrs būs Miervaldis
Ārlietu ministrs būs Ārvaldis
Satiksmes ministrs būs Tālivaldis
Izglītības ministrs būs Viedvaldis
Pašvaldību lietu ministrs Ciemvaldis
Zemkopības ministrs Druvvaldis
Neatrastā Labklājības ministra pienākumus šobrīd pildīs Aizsardzības ministrs Miervaldis

Premjers paliks Valdis
Par prezidentu izvēlējāmies Visvaldi

Gunvaldim vieta valdībā neatradās, iešķiebām siltu vietiņu VUGD priekšnieka amatā

Paldies Kalvim, Varim un Andai par papildinājumiem!

Daudz vētru mums reiz pāri gājis,
Un, ja vēl daudz mums viņu būs. –
Dievs aicinās kā aicinājis
Arvienu atkal saulē mūs.

Caur laiku laikiem Viņš pa pēdām
Tik tāpēc latvju tautai nāk,
Lai reiz pēc posta un pēc bēdām
Tā celtos spēkā varenā.

Mēs varam iet caur visām mokām,
Mēz varam ciest vēl briesmīgāk:
Jo pacels Dievs uz savām rokām
Mūs tad, kad mūsu diena nāks.

(L. Breikšs)

Sveicu svētkos!

Pēdējos gados ar lapu gājieniem pierasts saprast veikalā iegādātu bambusa lāpu gājienus. Bambusa lāpas tiek izmantotas tikai sava pieejamības, mazā svara un salīdzinoši zemo izmaksu dēļ. Tomēr ir vērts atgādināt, ka arī pārliecinošas un latviskas lāpas izgatavošana ir samērā vienkārša – tādu var izveidot katrs pats.

No: http://www.nacionalisti.lv/raksts/1001/izglitiba-vide/izgatavo-savu-svetku-lapu-pats/

Aptaujājot nejaušus garāmgājējus Latvijas Televīzija pirms dažiem gadiem noskaidroja, ka arī šādi jautājumi ir aktuāli.

Lai cik arī savādi tas nešķistu, būt vai nebūt Latvijas valstij izšķīrās tikai gadu pēc Latvijas Republikas proklamēšanas. Neatkarīgās Latvijas valsts armijas uzvara pār Bermonta karaspēku (Rietumu brīvprātīgo armija) bija izšķiroša. Pieminot šo notikumu, 11. novembrī – Lāčplēša dienā – tiek godināti Latvijas brīvības cīnītāji.

Šodien notiks daudz skaistu pasākumu, par kuriem varat uzzināt dažādās mājaslapās, piemēram, šeit: http://visulatvijai.lv/news.php?readmore=1156319336

Pats plānoju piedalīties vakarpusē organizētajos pasākumos, sākot ar gadu no gada arvien grandiozāko Lāčplēša dienas Lāpu gājienu no Brāļu kapiem (17:30).

Atļaušos pārpublicēt vienu mazu rakstiņu, kas publicēts dienu PIRMS visiem labi zināmajiem 2009. gada 13. janvāra grautiņiem, kuru priekšspēli savukārt organizēja SCP.

Krīze ir pateicīgs laiks jebkura veida demagogiem un manipulatoriem, jo pār cilvēku saprātu pārsvaru ņem emocijas. Šādos apstākļos sašutušajai tautai var viegli „iesmērēt” kārtējo glābēju komandu, kas novirza pamatoto neapmierinātību neauglīgā gultnē. Doma laukumā plānotās pulcēšanās organizatori „Sabiedrība citai politikai” ir uzskatāms piemērs, jo ar citu politiku šai organizācijai ir tik pat daudz sakara, kā ziloņiem ar aisbergu.

Organizācijas dibinātājs Aigars Štokenbergs izraisa interesi kaut vai ar to, ka atļaujās asi kritizēt līdzšinējo ekonomisko politiku, kaut gan pats ilgāku laiku bijis bijušā premjera Kalvīša padomnieks ekonomikas jautājumos un vēlāk pat ekonomikas ministrs. Šādai personai pēkšņi ārkārtīgi sākusi interesēt sabiedrības mazāk nodrošināto slāņu labklājība. Tāpat sociālās problēmas pēkšņi sākušas uztraukt bijušo Zemnieku Saeimas vadītāju, lielsaimnieku Valteru Brusu, komjaunatnes aktīvistu un ilggadīgo „Tautas partijas” biedru Arti Pabriku, uzņēmēju Edgaru Štelmaheru, baņķieri Gati Kokinu un Lemberga PR speciālistu Gintu Knoku.

Tomēr daudz interesantāk ir tas, ka liela daļa no minētajām personām tiešā vai netiešā veidā ir saistīti ar Parex banku, kas ir līdzatbildīga par pašreizējām ekonomiskajām problēmām. Šīs izlaupītās bankas glābšana jau izmaksājusi vairāk kā pus miljardu latu no valsts budžeta, tādējādi atraujot naudu tiem no krīzes cietušajiem iedzīvotājiem, kas pulcēsies Doma laukumā.

Ar Parex banku „Sabiedrību citai politikai” saista ne tikai šīs organizācijas oficiālais vadītājs Gatis Kokins, kas ilgus gadus bijis „Parex” bankas padomes loceklis un Kargina uzticības persona, bet arī vairākas netiešas saites. Piemēram, Edgars Štelmahers ir SIA „Dominante park” direktors, kuras īpašnieks ir Rafaels Deifts – Parex bankas mazākumakcionārs un Kargina ilggadīgs biznesa partneris. Savukārt „Sabiedrības citai politikai” dibinātājs Aigars Štokenbergs ir līdzīpašnieks uzņēmumā „Kapitāla virsotne”, kurā darbojas arī Nils Melngailis – pašreizējais „Parex” valdes priekšsēdētājs, kas neilgi pirms savas iecelšanas amatā manīts vakariņojam ar Karginu.

Tā nu sanāk, ka revolūciju pret pastāvošo iekārtu rīko tie, kas paši šo iekārtu veidojuši. Protesta akcijas, protams, ir vajadzīgas kaut vai tāpēc, lai liktu valdībai ar tautu rēķināties, tomēr nevajadzētu dāvāt savu uzticību pirmajam pretimnācējam. Vēl jo vairāk tāpēc, ka visiem vēl prātā liktenīgās deviņdesmito gadu sākuma kļūdas, kad tautas atmodu padomju funkcionāriem izdevās ievirzīt sev vēlamajā gultnē. Protestēsim, bet vienlaikus domāsim par to, ko tieši liksim sagrautā vietā!

Avots: http://www.klubs415.lv/majaslapa/modules.php?op=modload&name=News&file=article&sid=820

Mūsu filozofija ir vienkārša: latviešu pozīcijas kļūs labākas tad, kad katrs atsevišķi un visi kopā būsim spēcīgāki, gudrāki, turīgāki. Un jāsāk ar sevi. „Tēvijas sargi” piedāvā apgūt militāro tuvcīņu, kas balstīta reālās dzīves situācijās, nevis polsterētos aizsargos un ķīniešu kustību imitācijās. Tāpat ir iespēja apgūt prasmes izdzīvot ekstremālās situācijās.

Tēvijas Sargiem nodarbības notiek dažādās Latvijas pilsētās – Rīgā, Limbažos, Valmierā, Jelgavā, Talsos, Liepājā, Ogrē, Jēkabpilī un nupat jauna grupa veidojas Bauskā.

Jaunos nodarbību laikus varat atrast šeit: http://ej.uz/TS_nodarbibu_laiki

Ieskatam instruktoru paraugdemonstrējumi Jēkabpilī šī gada 16. martā un Vidzemes TV sižets par nodarbībām Valmierā.