Archive
Fotogrāfijas praktiskā puse
Fotografējot, reizēm tiek ķerti mirkļi, nedomājot, kas ar bildēm notiks pēc tam. Pēdējā laikā arvien biežāk diezgan skaidri zinu, ko darīšu ar bildēm, kur tās parādīsies, kam tiks nodotas un ko vēlos ar katru konkrēto bildi panākt vēl pirms podziņas nospiešanas. Bildēju daudz un regulāri. Kameras iespēju robežās arī izdodas iegūt rezultātus, kas manām šī brīža vajadzībām ir pietiekami. Par spīti tam, spoguļkamera manā īpašumā nekad nav bijusi un šaubos, ka tuvākajā laikā kas tāds notiks, ja reiz pat “treknajos gados” tādu prieku sev neatļāvos iegādāt.
Bet nu šovakar gribu uzrakstīt par trim fotografēšanas veidiem, kas saistīti tieši ar domāšanas veidu un attiecīgi gan ar kompozīcijas izvēli, gan dažādu mākslinieciskāku vai tehniskāku pieeju lietošanu. Šie trīs veidi ir arhivārais, emocionālais un mākslinieciskais. Viena pasākuma ietvaros reizēm izmantoju visus trīs, taču zinu, kādēļ un kam tas viss. Protams, ņemiet vērā, ka šis dalījums nav vispārīgs un zinātiniski pamatots, tas ir tikpat subjektīvs kā es pats. Un tātad:
Arhivārais, ko var saukt arī par žurnālistisko piegājienu, ir prasīgs diezgan sausi – bildi vajag puslīdz asu, notiekošo pietiekami objektīvi un pilnīgi atspoguļojošu, hronoloģiski kaut arī selektīvu bet pilnīgu t.i. viss, kas notiek, ir jāiemūžina. Bildes nokļūs kādā portālā un vairumam to skatītāju par mani nebūs ne nojausmas ne mazākās intereses, objekts un subjekts tātad ir pats notikums.
Read more…
Reizēm es braucu uz priekšu …
… bet reizēm atskatos arī uz to kas palicis aiz manis …
Reizēm atminu skaisto …

Bet ne vienmēr viss gludi gājis …
Reizēm šķiet, ka kaut kas ir ne tā … Read more…
Kādēļ blo.. tas ir ELPOJU !?
Nu elpoju es diezgan jau sen. Patiesībā, kopš sevi atceros, tikai toreiz es to darīju tā brīvāk – tā teikt nepiespiesti, jo man nebija iesnas. Vai uzskatu elpošanu par smagu darbu vai nē, es šobrīd nemācēšu atbildēt. Drīzāk jau jā, it īpaši kad deguns ir ciet. Vai spēšu to darīt ilgstoši jebšu tā man tāda aizraušanās uz pāris mēnešiem? Nu tas ir plašs temats. Drīzāk jau tas man uz visu mūžu, elpošu kamēr vien dzīvošu. Man bieži jautā vai daru to pārliecības dēļ vai man vienkārši patīk to darīt. Gan, gan. Man patīk šis process. Tā ir iespēja kaut ko dot pasaulei un iespēja no tās saņemt. Tāds apmaiņas process, kurš tiešām iepatīkas. Bieži izdodas ievilkt ko jaunu, reizēm aromāts nav tāds kā gribētos, tā teikt šķiet, ka galīgi nav svaigs un izgājis jau caur daudziem jo daudziem deguniem. Bet no katra deguna tam pievienojas klāt kas jauns. Read more…
Zemes kadastrālās cenas Latvijā
Ne lūgti, ne meklēti manā priekšā (proti uz ekrāna) nokrita šie dati – zemes kadastrālo vērtību tabula pa Latvijas pagastiem. Un pārsteidza fantastiskā cenu atšķirība dažādās Latvijas vietās. Rīgā 1 kvadrātmetra kadastrālā vērtība (par tirgus cenām jau nemaz te nerunāšu) var būt 800 Ls, kamēr Alūksnes rajona Ziemeru pagastā par piecīti es vienas nakts pārlaišanai vēsā varētu nopirkt 25 kvadrātmetrus, kuros pietiktu vietas gan teltij, gan ugunskuram, jo kvadrātmetra cena ir Ls 0,25 … Joks tāds, ka bieži vien lauku īpašumi tiek pārdoti arī par zemākām cenām.
Reizēm ir ārkārtīgi būtiski atrasties īstajā vietā. Tādēļ atļaušos šajā zīmīgajā datumā (15. maijs), kad pirms daudziem gadiem Latvija piedzīvoja apvērsumu, nepiekrist Kārlim Ulmanim par palikšanu savās vietās… Read more…















































Parasti esmu nopietns, arī šeit, bet tikai ne šodien. Esmu brīvs cilvēks ar savu viedokli par to, kādā virzienā zeme griežas. Mans ikdienas darbs saistīts ar IT un medicīnas IT risinājumiem, lielāko daļu savu brīvā laika ziedoju latviešu kā tautas interešu aizstāvībai un tās pašapziņas celšanai.
Svaigākie komentāri