E-lietu dienasgrāmata

Ir vairāki principi, kuri caurvij manu dzīvi. Viens ir nacionālisma pamatprincips, ka katrai tautai šajā pasaulē ir sava vieta, kur tā var netraucēti kopt savu kultūru, pasaulskatu un netraucēti attīstīties. Šis princips ir godīgs pret visu cilvēci. Nekādas diskriminācijas, nekādu izredzēto tautu, nekādu „labāko” vai „sliktāko” – katram ir sava vieta. Un, tāpat kā dabā, arī cilvēku pasaulē ir stiprākas un vājākas, lielākas un mazākas tautas, bet tas nenozīmē, ka kāda no tām tādēļ ir labāka vai sliktāka. Tas viss ir dabiski. Un vēsture ir iekārtojusi, ka latviešiem šāda vienīgā vieta ir Latvija.

Lūk, iedomājies, ka tā ir Tava ikdiena. Tu esi cilvēks, kuram patīk sakopta vide, elementāra tīrība. Savu auto Tu iespēju robežās apkop kā jau visi. Tu dzīvo divstāvu mājā, kurā Tev pieder viss pirmais stāvs, bet kaimiņam viss otrais. Attiecības ar kaimiņu it kā normālas, sadzīvojat. Rajons samērā solīds, pašiem māja arī smuka ar nesen atjaunotu fasādi u.t.t. Bet kaimiņš audzis citādā vidē un savu auto nekad nemazgā, un, kaut arī pajauns, šis auto izskatās atbaidoši un bojā skatu cauru gadu. Un Tev uz to jāskatās katru dienu vai mājās nākot, vai pa savu pirmā stāva logu. Agri vai vēlu Tu nonāc līdz tam, ka saudzīgi par to kaimiņam arī publiski aizrādi. Jebkādas izpratnes vietā pretī Tu saņem agresiju, lamas, apvainojumus, kategoriskus apgalvojumus, ka braukt ar netīru un šmurgainu auto nav aizliegts, neviens likums taču šādu pienākumu viņam neuzliekot, mazgāt savu auto. Kā punktu uz „i”, kaimiņš atnāk un izdemolē Tavu dzīvokli un aicina visus savus draugus mest Tev akmeņus logos. Tāda situācija pašlaik nepārspīlējot ir ētiskākā jautājumā, kad sauja Latvijas iedzīvotāju savas mašīnas ir izdekorējuši ar Latvijai vēsturiski un arvien ārpolitiski nedraudzīgas valsts vai Latviju reiz okupējušas savienības simboliku. Portālā Nacionālisti.lv pirms nepilna gada tika izveidota foto galerija, kurā redzamas uz ielas veiktas fotogrāfijas ar automašīnām, kuru īpašnieki atklāti pauž savu lojalitāti citai valstij vai savienībai. Šajā galerijā nav redzamas nedz cilvēku sejas, nez automašīnu īpašnieku vārdi vai kādi citi personas dati. Šī galerija palīdz Latvijas varas iestādēm operatīvāk uzzināt par iespējams nelojāliem Latvijas sabiedrības locekļiem. Šī galerija un akcija nav naidu kurinoša un to ir atzinusi Latvijas Republikas Drošības policija. Gluži kā simboliskajā piemērā ar kaimiņu, arī šajā situācijā reakcija pret aizrādījumu ir klaji agresīva. Piemēra pēc – es kā cilvēks, kurš ir tehniskā kontaktpersona NIC domēnu vārdu reģistrā portālam Nacionālisti.lv, izbaudu „saudzīgu” agresiju – telefoniskus draudus, īsziņas krievu valodā, e-pasta laušanas mēģinājumus, fiktīvas mana vārda reģistrācijas pornosaitos, manu privāto datu, tostarp dzīvesvietas adreses publisku ķidāšanu krievvalodīgos forumos, aicinājumus „darboties” un bonusā tam šobrīd ar flūdošanas metodi tiek intensīvi pārslogots serveris, uz kura atrodas portāls Nacionālisti.lv, lai bloķētu tā darbu. Skumji apzināties, kādi ir Tavi „kaimiņi” … bet ne visi, jo pazīstu arī inteliģentus un godīgus krievus, ar kuriem viņu attieksmes dēļ nav nekādu problēmu. Read more…

Viesturs Auto, Latviskums, Masu mediji, Politika

Tradīciju kopa Pērkonieši

Viesturs Latviskums, Mūzika

Rīgas 6. vidusskola ir vispārizglītojoša vidusskola ar muzikālo novirzienu. Rīgas 6. vidusskolā muzikālais novirziens ir ļoti spēcīgi attīstīts un, kopš esmu šo vidusskolu absolvējis, sliktāk nemaz ar’ nav kļuvis. Šķiet pat vēl labāk. Skolēnu sniegums gan koros, gan orķestros (un jo īpaši koros, jo orķestri jau tā bija nepārspējami) ir kļuvis vēl pārliecinošāks, par ko pārliecinājos arī šovakar (2009. gada 17. novembris) svētku koncertā. Gan šīs skolas skolēni, gan skolotāji, gan absolventi par savu piederību var būt pamatoti lepni. Paldies visiem pedagogiem un mūžīgajam cīnītājam un izcīnītājam – skolas direktoram un diriģentam Haraldam Bārzdiņam par ieguldīto laiku un pūlēm!

Šeit mazs video no šī vakara koncerta ar “Pērkons, Saule, Daugava” R6V audzēkņu izpildījumā. Read more…

Viesturs Izglītība, Kultūra, Latviskums, Mūzika

1. oktobrī (šajā ceturtdienā) sāksies LDS priekšlasījumu un pārrunu cikls Rudens sarunas – 2009.
Priekšlasījumi notiks katru ceturtdienu, sākums 18:00.

Lektori: Valdis Celms, Lilita Spuris, Jānis Kušķis.

Norises vieta: Dzirnavu 135-201 (kvartāls no Centrālas stacijas, skatīt karti >>).

Priekšlasījumu tēmas:

01.10. Tradīciju spēks un jēga. Dievaines – pārdomu laiks. Daudzināt vai sērot? Svešo padomu jūgā. Kā izkļūt no apziņas krīzes? Atgriezties, lai ietu uz priekšu. – Valdis Celms

08.10. Eiropas dzīve latvisko interešu skatījumā. Apziņa vai ne apziņa. Zīme un simbols kā apziņas matrica. Baltu misija un pašapziņas jautājumi. – Valdis Celms

15.10. Dainu dievestība kā mācība. Galdiņam bij četri stūri – Dievs. Pērkons. Laima. Māra. It viss ir kustībā. Dievs un Cilvēks. Es un Mēs. Zeme un Tauta. – Valdis Celms

22.10. Kas ir Pasaule. Redzamā pasaule un neredzamā pasaule. Dzīvošanas jēga un pasaules aina latviskā skatījumā. Pārindividuāla dzīve. – Valdis.Celms

29.10. Veļu vakars. (Tautas dvēsele un raksturs dievestībā ) – Lilita Spuris

05.11. Baltu karavīra pasaules skats – Jānis Kušķis

Viesturs Folklora un tradīcijas, Izglītība, Latviskums, Pasākumi

Es, meitene no Vidzemes, tik dedzīgi iestājos par Jelgavu! Kāpēc?! Kam man to vajag?! Kāpēc tik dedzīgi nestāvu par savu dzimto Vidzemi, par vietu, kur dzīvoju, kur dzīvo mani vecāki, par vietu, kam vajadzētu man rūpēt visvairāk, kāpēc?!
Tāpēc, ka šoreiz nu tā ir gadījies, ka Jelgavā kandidē mans draugs Ivo Rubīns. Redzu reālu iespēju ko mainīt šajā pilsētā, diemžēl ne savā pilsētā, bet saprotu arī to, ka Jelgava nav kaut kur tālu Amerikas Ziemeļos…tā pati mūsu Latvija vien ir. Ar kaut ko ir jāsāk, kā vienmēr. Šoreiz šis sākums ir Jelgavā. Šis sākums ir Ivo, cilvēks, kuru es ļoti cienu un apbrīnoju un es viņam ticu un skaidri zinu, ka viņš domē neiesēdīsies siltā, mīkstā krēslā, nesacels kājas grieztos un nesmies par tiem, kas būs atdevuši savu balsi viņam, kā arī zinu, ka viņš izjūt atbildību pret tiem cilvēkiem, kas cer un tic, ka viņš ko mainīs, pret tādiem kā es…
Jocīgi gan ir raugoties uz citu partiju un kandidātu vēlēšanu kampaņu reklāmām, plakātiem utml. Neko labu jau nenodomāju, nodomāju par šo rakstu http://ivorubins.lv/2009/06/02/jelgava-korupcijas-nav/ domāju, ko cilvēki domā par Ivo, ko es pati par viņu domātu, ja nepazītu viņu personīgi…droši vien jau, ka pārsvarā arī neko labu, kārtējais rausējs, tāds pats kā visi citi, kas cenšas visus apvārdot, kas cenšas ko tik nedarīt, lai tiktu pie putras bļodas, bet te nu ir atšķirība. Atšķirība, kuru es zinu un par kuru varu dot savu godavārdu pat nebaidoties, ka Ivo varētu nodot – Ivo nav pašlabuma meklētājs, viņš nenostādīs savas intereses augstāk par savas tautas interesēm, kaut pašām nāksies ciest, bet tā jau ir viņa paša izvēle, viņa ceļš.
Ko varu piebilst?! Lai izdodas, lai izdodas pierādīt sevi, lai vārdi un domas realizējas, lai šajā ceļā atrodas vēl daudzi tādi Ivo, tādi kam nav vienalga, tādi, kas cīnās! Lai izdodas!
Es par Ivo, par Jelgavu, par Latviju, par mums!!!

Viesturs Latviskums, Politika, Pārdomas

Šodien (tas bija 16. maijs) Zemnieku sētās “Vēveri” (Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja nodaļa Vecpiebalgā) tiks oficiāli atklātas unikālas pilnībā restaurētas dzirnavas. Visas dienas garumā plānoti interesanti pasākumi lieliem un maziem.

12:00 – tautas tradīciju pasākuma atklāšana; ievadvārdi, ieskandina folkloras kopas Ore un Putni

12:45 – tautas tradīciju programmas norise: muzeja apskate; amatnieku demistrējumi un līdzdarbošanās tajos (vēstures rekonstrukcijas kopa Gerdene, Brīvdabas muzeja amatnieki, Piebalgas amatnieki); tradicionālās rotaļas un spēles (Putni); zirgu iejūgšana un izjādes (Baižkalna staļļi); maizes cepšana, tradicionālā piebalgas zupa, degustācijas;

16:00 – danči un sadziedāšana (Ore)

Vakarā izturīgākie dalībnieki dodas pieguļā un gatavo pantāgu.

Info saziņai (ja nu kas): 29364806

Viesturs Folklora un tradīcijas, Latviskums, Pasākumi Folklora un tradīcijas

Tāpat kā Jūs, arī es pazīstu daudzus labus, gudrus, izglītotus cilvēkus. Bet nav daudz tādu, kurus es varētu iedomāties darbojamies valsts/pašvaldības pārvaldē, kuri būtu spējīgi to darīt, pietiekami izglītoti, gana godīgi, gana pārliecināti par savu vēlmi strādāt sabiedrības labā. Ja prasītu ciparu, teiktu, ka pietiek ar vienas rokas pirkstiem, lai tos saskaitītu.

Pazīstu daudzus, kuri ir kandidējuši un kandidēs, bet iekšējā balss man reti piekrīt, ka viens vai otrs cilvēks būtu līdz galam derīgs šādam darbam. Šogad ir noticis neiedomājamais un arī savu roku esmu pielicis informatīviem darbiem saisītībā ar gaidāmajām vēlēšanām. Jo ir iemesls, jo ir kāds cilvēks, kuru esmu savā ziņā apbrīnojis gadiem, par neskaitāmām pozitīvām īpašībām, iekšējo degsmi, talantiem, psiholoģisko noturību un fantastiski analītisko pieeju procesiem sabiedrībā, ekonomikā u.c. Šis cilvēks ir mans draugs Ivo Rubīns, dzimis un audzis Jelgavnieks, izstudējies Ventspils augstskolā, LU, RTU, katrā vietā gūstot kādu papildus grādu. Bet ar pliku izglītību ir par maz, ja par šīm lietām nedomā pastiprināti ikdienā. Un tieši, šis ir iemesls, kādēļ es nekautrētos Ivo saukt par ekonomistu. Jo tas, kas darās viņa galvā ir krietni pāri universitātes pamatkursu līmenim. Arī savā dzīvē viņš ir spējis realizēt lietas, kuras liecina par viņa spēju domāt racionāli, nelienot dziļos kredītos un maksimāli efektīvi izmantojot esošos resursus.

Informāciju par Ivo Rubīnu, viņa rakstus un publikācijas var atrast daudz kur, bet šeit ir mazs video, kurā kāds dažos īsos vārdos ir mēģinājis pastāstīt, kas ir šis Ivo Rubīns. Ja esi jelgavnieks, noteikti būs divtik interesanti noskatīties šeit bāzēto video:

http://nacionalisti.lv/pv2009/?a=pv23

.

Viesturs Draugi, Ekonomika, Izglītība, Kultūra, Latviskums, Politika, Sabiedrība, Talants un māksla, Video

Cik vērts ir miers, kas panākts uz netaisnības upura pacietības vai bezspēka rēķina? Vai daudz vērtīgāks nav taisnīgs karš? Par to bieži domāju, kad redzu, kā Latvijā relatīvi mierīgi sadzīvojam ar lielu skaitu Latvijai un latviešiem naidīgu personu, ka sadzīvojam ar netaisnīgiem likumiem un netaisnīgām amatpersonām.

Tik bieži mēs meklējam dažādus smalkus un filosofiskus pamatojumus, kādēļ nav vēlama viena vai otra asāka reakcija vai darbība.

Viesturs Latviskums

Viesturs Izglītība, Kultūra, Latviskums, Sabiedrība, Sports un militārisms, Video, Vēsture

Pirms dažām dienām kāds patriotiski noskaņots un sabiedriski aktīvs jaunietis vaicāja, kā man ir izdevies, vairāk nekā desmit gadus darbojoties, nezaudēt ticību un neatmest visam ar roku. Pēc viņa teiktā, ir grūti saglabāt uzticību idejai, ja darbība nesniedz vēlamo rezultātu.

Šeit nu būtu minamas vairākas lietas. Pirmkārt, motivācijai ir jābūt galvenokārt iekšējas dabas.

Tas nozīmē, ka darbības motīvam jābūt tradīcijām, pārliecībai, pasaules skatījumam. Ja virsroku ņem ārējie motīvi – uzslavas, popularitāte, finansiāli stimuli -, drīza vilšanās ir garantēta, tiklīdz ārējie motīvi negūst piepildījumu.

Otrkārt, ir vienmēr vērts padomāt par to, vai izvēlētās metodes ir īstās. Nevis mērķis attaisno līdzekļus, bet mērķis nosaka līdzekļus. Ja kāds paziņo, ka viņa mērķis ir pacelties spārnos, un viņš to mēģina izdarīt ar airu laivu, ar lielu ticamību varam prognozēt neveiksmi, kaut kustības visumā atgādina lidošanu.

Treškārt, ir mērķis, ir virsuzdevumi un uzdevumi. Līdz ar to katrs darbs jāvērtē nevis pēc mērķa, bet pēc konkrētā uzdevuma. Piemēram, vērtējot visu attiecībā pret mērķi „Latviska Latvija”, aktīvi darbojoties piecdesmit gadus, var konstatēt tikai nelielas izmaiņas. Bet vai tas nozīmē, ka nekas nav sasniegts?

Atmest ar roku un nedarīt nozīmē atmest sevi. Jo Tu esi Tu. Kurš gan cits, ja ne Tu pats aizstāvēsi savas intereses?

Autors Jānis Sils (tas pats, kurš glabvalsti.lv augšgalī)
Citēts no portāla Nacionālisti.lv. Raksts: Nezaudēt degsmi

Viesturs Latviskums, Pārdomas