E-lietu dienasgrāmata

Avots: Magnētiskās rezonanses centrs Diamed

Ir vairāki principi, kuri caurvij manu dzīvi. Viens ir nacionālisma pamatprincips, ka katrai tautai šajā pasaulē ir sava vieta, kur tā var netraucēti kopt savu kultūru, pasaulskatu un netraucēti attīstīties. Šis princips ir godīgs pret visu cilvēci. Nekādas diskriminācijas, nekādu izredzēto tautu, nekādu „labāko” vai „sliktāko” – katram ir sava vieta. Un, tāpat kā dabā, arī cilvēku pasaulē ir stiprākas un vājākas, lielākas un mazākas tautas, bet tas nenozīmē, ka kāda no tām tādēļ ir labāka vai sliktāka. Tas viss ir dabiski. Un vēsture ir iekārtojusi, ka latviešiem šāda vienīgā vieta ir Latvija.

Lūk, iedomājies, ka tā ir Tava ikdiena. Tu esi cilvēks, kuram patīk sakopta vide, elementāra tīrība. Savu auto Tu iespēju robežās apkop kā jau visi. Tu dzīvo divstāvu mājā, kurā Tev pieder viss pirmais stāvs, bet kaimiņam viss otrais. Attiecības ar kaimiņu it kā normālas, sadzīvojat. Rajons samērā solīds, pašiem māja arī smuka ar nesen atjaunotu fasādi u.t.t. Bet kaimiņš audzis citādā vidē un savu auto nekad nemazgā, un, kaut arī pajauns, šis auto izskatās atbaidoši un bojā skatu cauru gadu. Un Tev uz to jāskatās katru dienu vai mājās nākot, vai pa savu pirmā stāva logu. Agri vai vēlu Tu nonāc līdz tam, ka saudzīgi par to kaimiņam arī publiski aizrādi. Jebkādas izpratnes vietā pretī Tu saņem agresiju, lamas, apvainojumus, kategoriskus apgalvojumus, ka braukt ar netīru un šmurgainu auto nav aizliegts, neviens likums taču šādu pienākumu viņam neuzliekot, mazgāt savu auto. Kā punktu uz „i”, kaimiņš atnāk un izdemolē Tavu dzīvokli un aicina visus savus draugus mest Tev akmeņus logos. Tāda situācija pašlaik nepārspīlējot ir ētiskākā jautājumā, kad sauja Latvijas iedzīvotāju savas mašīnas ir izdekorējuši ar Latvijai vēsturiski un arvien ārpolitiski nedraudzīgas valsts vai Latviju reiz okupējušas savienības simboliku. Portālā Nacionālisti.lv pirms nepilna gada tika izveidota foto galerija, kurā redzamas uz ielas veiktas fotogrāfijas ar automašīnām, kuru īpašnieki atklāti pauž savu lojalitāti citai valstij vai savienībai. Šajā galerijā nav redzamas nedz cilvēku sejas, nez automašīnu īpašnieku vārdi vai kādi citi personas dati. Šī galerija palīdz Latvijas varas iestādēm operatīvāk uzzināt par iespējams nelojāliem Latvijas sabiedrības locekļiem. Šī galerija un akcija nav naidu kurinoša un to ir atzinusi Latvijas Republikas Drošības policija. Gluži kā simboliskajā piemērā ar kaimiņu, arī šajā situācijā reakcija pret aizrādījumu ir klaji agresīva. Piemēra pēc – es kā cilvēks, kurš ir tehniskā kontaktpersona NIC domēnu vārdu reģistrā portālam Nacionālisti.lv, izbaudu „saudzīgu” agresiju – telefoniskus draudus, īsziņas krievu valodā, e-pasta laušanas mēģinājumus, fiktīvas mana vārda reģistrācijas pornosaitos, manu privāto datu, tostarp dzīvesvietas adreses publisku ķidāšanu krievvalodīgos forumos, aicinājumus „darboties” un bonusā tam šobrīd ar flūdošanas metodi tiek intensīvi pārslogots serveris, uz kura atrodas portāls Nacionālisti.lv, lai bloķētu tā darbu. Skumji apzināties, kādi ir Tavi „kaimiņi” … bet ne visi, jo pazīstu arī inteliģentus un godīgus krievus, ar kuriem viņu attieksmes dēļ nav nekādu problēmu. Read more…

Kopš novadu reformas daudziem noteikti arvien aktuāls ir jautājums,  kur tad viņš/a īsti tagad dzīvo un kā pareizi pasta adresi uzrakstīt, tādēļ pēc n-dienu ņemšanās ar šo visu, īsi uzrakstīšu, kas ir kas.

Pēc novadu reformas Latvijā ir 9 republikas nozīmes pilsētas un 109 novadi, kuriem var būt un var nebūt apakšpagasti un pilsētas ar lauku teritorijām. Piemēram, Garkalnes novads ir viens pats – tam nav nekādu pagastu vai pilsētu ar lauku teritorijām,  savukārt Rēzeknes novadā ir veseli 25 pagasti. Tātad visas pilsētas, kuras nav republikas nozīmes pilsētas (Rīga, Ventspils, Liepāja, Rēzekne, Daugavpils, Jūrmala, Valmiera, Jēkabpils, Jelgava) pēc šī dalījuma ietilpst kādā no pagastiem.

Grāmatvežiem, VID atskaišu rakstītājiem, mediķiem u.c. aktuāli ir teritoriju kodi. Teritoriju kodu saraksts ir viena līmeņa vietu saraksts, kurām katrai ir savs 7 ciparu kods. Teritoriju kodi pirmajā brīdī šķiet daudz haotiskāki par novadu reformas divlīmeņu dalījuma sarakstu, taču, manuprāt, tie ir daudz konsekventāki.

Šajā kodu/vietu sarakstā tātad ietilpst:

• visas 77 Latvijas pilsētas (ieskaitot republikas nozīmes pilsētas)
• visi 110 novadi (kopš 2011.gada 3. janv, kad Rojas novads sadalījās Rojas un Mērsraga novados, pirms tam 109),
• visi pagasti,
• atsevišķu pilsētu lauku teritorijas,
• līdz 02.04.2010 arī Rīgas priekšpilsētas un rajoni

Atbilstoši dzīvesvietai varētu būt situācija, ka tai atbilst vairāki teritoriālie kodi, piemēram, ja dzīvoju Rīgā, Vidzemes priekšpilsētā, tad man it kā der gan tas kods, kurš ir visai Rīgai, gan tas kods, kurš ir tieši Rīgas Vidzemes priekšpilsētai. Pareizāk norādīt papīros būtu vissmalkāko iespējamā  dalījuma numuru.

Elektroniskajās sistēmās ieteiktu pieturēties pie teritoriālā koda, jo no viena šāda atlases parametra var izlobīt informāciju, gan par novadu, gan pagastu, gan pilsētu.

Read more…

Sen jau normāli ir tas, ka naudīgākais var tikt pie smukāka skaitļa vai nosaukuma savai auto numura zīmei. Tas ir personalizācijas veids, kas pēc būtības citus cilvēkus neskar. Viņa mašīna un miers. Par naudu var aplīmēt sabiedrisko transportu, par ko arī var pievērt acis.

Šodien lasu, ka Ušakovu iespējams ieinteresējusi ideja tirgot ielu nosaukumus t.i. ļaut ielas pārdēvēt, ja atrodas kāds, kurš gatavs par to maksāt. http://www.diena.lv/lat/politics/riga/9-56-58-vesma-levalde-usakovu-ieinteresejis-priekslikums-pardot-ielu-nosaukumus Šis ir piemērs, kurā runa ir par to, ka kāda firma vai naudīgāka privātpersona (vai pat cita valsts) varētu pārdēvēt sabiedrisku infrastruktūras elementu, piemēram, ielu sev vēlamā nosaukumā, ja gatava par to Domei samaksāt smuku naudiņu.

Nav iemesla cepties, jo tas nav nekāds lēmums bet tikai viena kārtējā trakā (lasīt – debilā) ideja, bet man šis jautājums šķita interesants pēc būtības. Valstī šķiet, ka neviens nerēķinās, cik tirgotājiem un visiem citiem izmaksā tāds sīkums kā PVN likmes maiņa. Šāda lēmuma dēļ rodas problēmu un lieku izdevumu jūra. Tāpat, ja Ušakovs tā kārtīgi apdomās šo mazo biznesu, tad ātri vien sapratīs, ka iespējams šī nosaukuma maiņa konkrētajā ielā reģistrētajiem uzņēmumiem un arī privātpersonām radīs virkni lieku izdevumu un laika patēriņa, lai viskautko pārreģistrētu. Pieverot acis uz amorālo principu (manuprāt) kā tādu, būtu tikai godīgi, segt visiem adreses izmainīšanas ceļā radušos zaudējumus, par ko būtu jāatbild pircējam. Arī tas ir sīkums, kam naudas pārpārēm, samaksās arī šos izdevumus. Es nezinu kāda prakse šajā jautājumā ir citās valstīs, bet nu – nebūsim naivi – šādas lietas var kārtot arī zem letes un tad nevienam uzņēmumam neviens radušos izdevumus nesegs. Otra lieta ir kultūrvide. Cilvēka vārdā ielas nosauc par šī cilvēka kādiem īpašiem nopelniem, par kaut ko īpašu. Ja kāds par dažiem miljoniem sarunās Domē nomainīt Raiņa bulvāra nosaukumu uz, piemēram, miljonāra Genādija Petrovska bulvāri, tad man personīgi šāda rīcība šķitīs amorāla, pat ja tiktu segti visi izdevumi privātpersonām un uzņēmumiem. Pat vietas Saeimā ir pērkamas, to mēs zinām, bet, kamēr tas nav izdarāms tiešiem līdzekļiem, iemaksājot definētas summas valsts kasē, tikmēr šī situācija ir nosodāma un principā godīgas un aktīvas atbildīgo institūciju un dienestu rīcības rezultātā apkarojama.

Ielu nosaukumu tirgošana kaut kādā ziņā būtu pielīdzināma valsts apbalvojumu tirdzniecībai.
Trīszvaigžņu ordenis 3. šķira – 20’000 Ls. Ar īpašo krīzes atlaidīti – 16’000 Ls. Bezmaksas piegāde visā Rīgas teritorijā, ārpus Rīgas – 15Ls, ES valstīs – 30Ls, ārpus ES – 50 Ls + 10% uzcenojums ordenim. u.t.t.

Tradīciju kopa Pērkonieši

The Story of Stuff video anglisko versiju noskatījos pasen, bet Tautas foruma aktīvisti ir šo video ieskaņojuši latviski. Personīgs paldies visiem iesaistītajiem par ieguldīto darbu. Uzskatu, ka šis video ir jāsaglabā ne tikai atmiņā uz pāris dienām, bet ik pa kādam laikam jānoskatās atkārtoti, jo ikdienā tas viss tiešām aizmirstas. Arī veikalā izvēloties kādas pārtikas preces, pamazām piemirstas analīze, kas notiks ar gaumīgo iepakojumu un vai tas kļūs par atkritumu.

Kā tad tā, ka kvotas nauda palikusi līdz decembrim un nav iztērēta jau pirmajā pusgadā? Ļoti vienkārši, šogad gada sākumā nebija konkrētas informācijas par gada piešķirto kvotu, informācija un kvotas tika piešķirtas pa mēnešiem. Rezultāts ir redzams – pēdējā brīdī ir nauda, kura daudziem palīdzēs tikt pie izmeklējumiem, kuriem tāpat naudiņas nepietiktu, jo magnētiskā rezonanse maksā sākot no 69Ls.

Padomā par savu omi un opi, varbūt vēl var pagūt decembrī izmantot šo izdevību!