Pērkamā pasaule. Ielu nosaukumi

Sen jau normāli ir tas, ka naudīgākais var tikt pie smukāka skaitļa vai nosaukuma savai auto numura zīmei. Tas ir personalizācijas veids, kas pēc būtības citus cilvēkus neskar. Viņa mašīna un miers. Par naudu var aplīmēt sabiedrisko transportu, par ko arī var pievērt acis.

Šodien lasu, ka Ušakovu iespējams ieinteresējusi ideja tirgot ielu nosaukumus t.i. ļaut ielas pārdēvēt, ja atrodas kāds, kurš gatavs par to maksāt. http://www.diena.lv/lat/politics/riga/9-56-58-vesma-levalde-usakovu-ieinteresejis-priekslikums-pardot-ielu-nosaukumus Šis ir piemērs, kurā runa ir par to, ka kāda firma vai naudīgāka privātpersona (vai pat cita valsts) varētu pārdēvēt sabiedrisku infrastruktūras elementu, piemēram, ielu sev vēlamā nosaukumā, ja gatava par to Domei samaksāt smuku naudiņu.

Nav iemesla cepties, jo tas nav nekāds lēmums bet tikai viena kārtējā trakā (lasīt – debilā) ideja, bet man šis jautājums šķita interesants pēc būtības. Valstī šķiet, ka neviens nerēķinās, cik tirgotājiem un visiem citiem izmaksā tāds sīkums kā PVN likmes maiņa. Šāda lēmuma dēļ rodas problēmu un lieku izdevumu jūra. Tāpat, ja Ušakovs tā kārtīgi apdomās šo mazo biznesu, tad ātri vien sapratīs, ka iespējams šī nosaukuma maiņa konkrētajā ielā reģistrētajiem uzņēmumiem un arī privātpersonām radīs virkni lieku izdevumu un laika patēriņa, lai viskautko pārreģistrētu. Pieverot acis uz amorālo principu (manuprāt) kā tādu, būtu tikai godīgi, segt visiem adreses izmainīšanas ceļā radušos zaudējumus, par ko būtu jāatbild pircējam. Arī tas ir sīkums, kam naudas pārpārēm, samaksās arī šos izdevumus. Es nezinu kāda prakse šajā jautājumā ir citās valstīs, bet nu – nebūsim naivi – šādas lietas var kārtot arī zem letes un tad nevienam uzņēmumam neviens radušos izdevumus nesegs. Otra lieta ir kultūrvide. Cilvēka vārdā ielas nosauc par šī cilvēka kādiem īpašiem nopelniem, par kaut ko īpašu. Ja kāds par dažiem miljoniem sarunās Domē nomainīt Raiņa bulvāra nosaukumu uz, piemēram, miljonāra Genādija Petrovska bulvāri, tad man personīgi šāda rīcība šķitīs amorāla, pat ja tiktu segti visi izdevumi privātpersonām un uzņēmumiem. Pat vietas Saeimā ir pērkamas, to mēs zinām, bet, kamēr tas nav izdarāms tiešiem līdzekļiem, iemaksājot definētas summas valsts kasē, tikmēr šī situācija ir nosodāma un principā godīgas un aktīvas atbildīgo institūciju un dienestu rīcības rezultātā apkarojama.

Ielu nosaukumu tirgošana kaut kādā ziņā būtu pielīdzināma valsts apbalvojumu tirdzniecībai.
Trīszvaigžņu ordenis 3. šķira – 20′000 Ls. Ar īpašo krīzes atlaidīti – 16′000 Ls. Bezmaksas piegāde visā Rīgas teritorijā, ārpus Rīgas – 15Ls, ES valstīs – 30Ls, ārpus ES – 50 Ls + 10% uzcenojums ordenim. u.t.t.